4. oktobrī pasaulē atzīmē Pasaules dzīvnieku dienu, un arī Latvijā oktobra pirmajā nedēļā notika dažādi pasākumi, vēltīti šī dienai. Pasaules dzīvnieku dienas moto Latvijā šogad ir “Nosargāt brīvību!”, pievēršoties savvaļas dzīvniekiem, kurus tur nebrīvē un izmanto cilvēku vajadzībām. Arī Ezernieku pagasta bibliotēkā aicinā apmeklēt grāmatu izstādi un uzzināt kaut ko jauno par savvaļas dzīvniekiem.
Miljoniem savvaļas dzīvnieku visā pasaulē savu mūžu pavada ieslodzījumā pie cilvēkiem kā “mājas mīluļi”, kažokzvēru audzētavās, zinātniskajās laboratorijās, cirkos, zooloģiskajos dārzos vai izklaidējot tūristus uz ielām. Lielākoties savvaļas dzīvnieki nebrīvē tiek turēti nepiemērotos apstākļos, pakļauti stresam, sāpēm un emocionālām ciešanām tikai tāpēc, lai cilvēki varētu izklaidēties vai “izdzīvot” savu cietsirdīgo estētiku. Nezināms skaits bruņurupuču, čūsku, ķirzaku, papagaiļu, kanārijputniņu un citu eksotisko dzīvnieku lēni mirst cilvēku mājokļos par prieku saimniekiem, kuri diemžēl neprot vai nevēlas sagādāt tiem piemērotus apstākļus. Miljoniem lapsu un ūdeļu tur ieslodzītas kažokzvēru fermās, lai pēc īsas, ciešanu pilnas dzīves nogalinātu un nodīrātu. Cirka dzīvnieki visu savu mūžu pavada šauros krātiņos vai piesieti, bez iespējas pietiekami izkustēties. Vienīgā “pastaiga” tiem ir uz manēžu, kur viņiem liek izpildīt trikus, kas nereti “iemācīti” ar cietsirdīgām metodēm – sitieniem, elektrošoku vai cita veida fizisku ietekmēšanu.
Tāpēc aizvien vairāk valstu aizliedz dzīvnieku cirku un kažokādu industriju, ierobežo eksotisko dzīvnieku turēšanu mājās un izvirza aizvien stingrākas prasības zooloģiskajiem dārziem, lai tie no izklaides vietām kļūtu par zinātniskām iestādēm, kas rūpējas par izmirstošo sugu saglabāšanu. Daudzas pasaules valstis, tostarp arī Latvija, ir apvienojušās tā dēvētajā CITES konvencijā (Konvencija par tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES), ratificējušas 178 valstis), lai ierobežotu apdraudēto savvaļas dzīvnieku un to izstrādājumu tirdzniecību. Tomēr tas joprojām ir miljardus vērts bizness, kas ne vien rada ciešanas tūkstošiem dzīvnieku, bet arī nodara milzīgu kaitējumu sugām, kuras jau tāpat ir uz izmiršanas robežas. Lai gan daudzu savvaļas sugu dzīvniekus mūsdienās audzē un pavairo nebrīvē, lielu daļu tomēr joprojām iegūst brīvā dabā – gan legāli, gan nelegāli. Saskaņā ar Starptautiskā savvaļas dzīvnieku tirdzniecības monitoringa tīkla TRAFFIC datiem, no 2005. līdz 2009. gadam ik gadu pilnīgi legāli dzīvei būros tika pārdoti 317 000 dzīvu putnu, vairāk nekā 2 miljoni dzīvu reptiļu un 300 000 čūsku.Arī Latvijā nebrīvē tiek turēti tūkstošiem savvaļas dzīvnieku, tostarp, kā liecina Dabas aizsardzības pārvaldes informācija, vairāk nekā 700 apdraudēto sugu dzīvnieku. Vilki, lāči, lapsas, kamieļi, strausi, žirafes un simtiem citu dzīvnieku mīt gan zooloģiskajos dārzos, gan individuālās kolekcijās, taču viņu dzīves apstākļu uzraudzība ir vāja un sadrumstalota starp vairākām iestādēm, tāpēc Latvija ir saņēmusi pamatotu kritiku no starptautiskajām dzīvnieku aizsardzības organizācijām. Vēl bēdīgāka ir situācija ar eksotiskajiem mājdzīvniekiem – bruņurupučiem, ķirzakām, putniem un grauzējiem, kurus tirgo zooveikalos vai privātpersonas, – tos var iegādāties ikviens, un nekāda uzraudzība netiek veikta.
Uzziņai
Vispasaules dzīvnieku dienas tradīcija aizsākās 1931. gadā Florencē, kad grupa ekologu vērsa uzmanību uz nepieciešamību aizsargāt izzūdošās dzīvnieku sugas. Par atzīmējamo dienu tika izvēlēts 4.oktobris par godu dabas un līdzsvara uzturēšanas Dieva radītajā pasaulē aizbildnim Svētajam Asīzes Franciskam. Viņš uzskatīja, ka visa radība dzīvo par slavu Dievam, apliecina Dieva radīto daiļumu un cilvēkam ir jābūt līdzcietīgam pret jebkuru dzīvo radību līdzās.
.jpg)
